Biežāk uzdotie jautājumi saistībā ar vietējo ģeodēzisko tīklu

Vai ir īpašas prasības (kvalifikācija) pašvaldības par vietējo tīklu atbildīgai personai? Ja ir, tad kādas?

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ieteikums - par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgajai personai būtu jāatbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta trešajā daļā noteiktajai kvalifikācijai, tas ir, ar izglītību ģeodēzijā vai zemes ierīcībā un praktisku darba pieredzi ģeodēzijā (vēlams ģeodēzisko tīklu veidošanā).

Sekmīgai ar vietējo ģeodēzisko tīklu saistīto uzdevumu izpildei atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi" (turpmāk - Noteikumi), atbildīgajai personai jāspēj risināt šādi jautājumi:

uzkrāt un aktualizēt vietējā ģeodēziskā tīkla informāciju Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē (VTDB);
sagatavot vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju un vietējā tīkla pilnveidošanas pārskatu, bet, ja to dara sertificēta, kontrolēt sagatavotos dokumentus;
pārraudzīt vietējo ģeodēzisko tīklu, t.sk. saskaņot būvniecības un ielu, un ceļu rekonstrukcijas darbus vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslā;
vadīt vietējā ģeodēziskā tīkla apzināšanu un izvērtēšanu atbilstoši Noteikumiem;
novērtēt punktu pieejamību, ja to dara sertificēta persona, kontrolēt sagatavotos dokumentus;
izsniegt informāciju un datus par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem teritorijas plānotājiem, mērniekiem un citām personām;
jārisina citi ar vietējo ģeodēzisko tīklu saistīti jautājumi.

Kādā veidā pašvaldība nosaka par vietējo tīklu atbildīgo personu?

Tas, kādā veidā pašvaldība nosaka par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgo personu, ir pašvaldības ziņā. Tāpat nav arī prasību, ka obligāti ir jābūt noteiktam atsevišķam pašvaldības amatam ar vietējo ģeodēzisko tīklu saistīto uzdevumu izpildei (piemēram, attiecīgie uzdevumi var būt noteikti jebkurai pašvaldības amatpersonai vai deleģēti juridiskai personai, kura attiecīgi nominē atbildīgo personu), vienlaikus ievērojot, ka šī persona pildīs uzdevumus un būs atbildīga par jautājumu koordinēšanu saistībā ar vietējiem tīkliem, kā arī būs autorizēta kā fiziska persona datu ievadīšanai Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē (saņems lietotājvārdu un paroli darbam ar VTDB).

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, nodrošinot vietējā ģeodēziskā tīkla jautājumu metodisko atbalstu, turpmāk kontaktēsies un nepieciešamos jautājumus risinās ar konkrēto par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgo personu.

Kādā veidā var saņemt visu iespējamo informāciju par novada teritorijā esošajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem?

Lai saņemtu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras rīcībā esošo informāciju par konkrēta novada teritorijā esošajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, jāatsūta uz LĢIA pieprasījuma vēstule. LĢIA darbinieki sagatavos visus tās rīcībā esošos elektroniskos datus, tai skaitā no Valsts zemes dienesta 2005. gadā saņemtos. Pamatā tie ir dati par poligonometrijas un nivelēšanas punktiem. Papildus tiks sagatavots arī LĢIA Arhīva un materiālu aprites fondā esošās dokumentācijas saraksts - padomju laikā izpildīto ģeodēzisko darbu katalogu uzskaite. Datus ierakstītus diskā pa pastu LĢIA nosūta pašvaldībai kopā nodošanas - pieņemšanas aktu, kura viens eksemplārs pēc parakstīšanas jāatsūta atpakaļ uz LĢIA.

Kopš 2012. gada septembra LĢIA izsniedz arī vēsturisko katalogu skenētus materiālus. Lai iepazītos ar katalogiem klātienē, iepriekš ir jāsazinās LĢIA Arhīva un materiālu aprites fondu.

Papildus informācijas iegūšanai nepieciešams apzināt novada teritorijā praktizējošos mērniekus.

Vai datus par vietējo ģeodēzisko tīklu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izsniedz par maksu?

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras rīcībā esošie dati pēc pašvaldību pieprasījuma tiek izsniegti bez maksas.

Ko darīt, ja novada teritorijā nepietiek valsts ģeodēziskā tīkla punktu vietējā tīkla piesaistei?

Globālās pozicionēšanas tīkla un pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (LatPos) pārklājums ir vienmērīgs visā Latvijas teritorijā un nodrošina Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 21. punkta prasības izpildi, tas ir, vietējā ģeodēziskā tīkla piesaisti vismaz trim valsts tīkla punktiem. Piesaistes punkti var atrasties arī ārpus novada vai pilsētas teritorijas.

Saskaņā ar šo Noteikumu 22. punktu augstumu piesaistei jāizmanto arī esošos Valsts ģeodēziskā tīkla nivelēšanas punktus, kā arī nivelēšanas punktus, kas pirms 1991. gada izdotajos katalogos atzīmēti kā 1. un 2. klasei piederīgi nivelēšanas punkti. Noteikumos nav izvirzīta prasība par to skaitu.

Tāpēc domājam, ka situācijām ar nepietiekošu valsts ģeodēziskā tīkla punktu skaitu vietējā tīkla piesaistei nevajadzētu veidoties. Ja kādā novadā šāda problēma tomēr būtu saskatāma, šī konkrētā situācija būtu jāaplūko kopā ar tās tehniskajām detaļām.

Kā izvērtē vietējā ģeodēziskā tīkla atbilstību precizitātes prasībām?

Vietējā ģeodēziskā tīkla punkti Latvijā vairumā gadījumu ierīkoti un uzmērīti no 1930. līdz 1990. g. ar tā laika metodēm un tehniskajām iespējām. Transformējot šos punktus uz LKS-92 TM, koordinātu precizitāte tiem palika iepriekšējā. Ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām iegūtie vietējā ģeodēziskā tīkla dati nenodrošina mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu precizitāti, tāpēc mērniecības darbos veidojas situācijas, kad tie konfrontē ar globālās pozicionēšanas datiem. Mērniecības datu nesaderība rada nepieciešamību uzlabot vietējā ģeodēziskā tīkla datu precizitāti.

Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu izvērtēšana, galvenokārt, tiek veikta, izpētot esošo informāciju – tīkla veidošanas pārskatus, atskaites un citus dokumentus. Atbilstība Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” 4. punkta precizitātes prasībām ar attiecīgiem darbu pārskatiem vai tehniskām atskaitēm pierādāma vietējā ģeodēziskā tīkla datiem, kas iegūti pēc 1992. gada. Ar agrāk veiktiem mērījumiem iegūto datu precizitāte ir zemāka par noteikumos prasīto. Kontrolmērījumi dabā varētu būt lietderīgi tikai atsevišķos gadījumos, kad pieejamā informācija nenodrošina pārliecinošu vērtējumu. Citos gadījumos precīzi mērījumi tiek veikti vietējā tīkla pilnveidošanas ietvaros.

Ar ko būtu jāsāk vietējā ģeodēziskā tīkla sakārtošanas darbi?

Vietējā ģeodēziskā tīkla sakārtošanas darbi ir jāsāk ar esošās situācijas apzināšanu un izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka ir jāsavāc maksimāli visa iespējamā informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem ģeodēziskajiem punktiem. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) bez maksas izsniedz visu tai pieejamo informāciju, ja pašvaldība atsūta uz aģentūru pieprasījuma vēstuli. Vērtīgu informāciju par ģeodēziskajiem punktiem var sniegt arī konkrētajā teritorijā strādājoši ģeodēzisti, mērnieki un mērniecības firmas. Tālāk jāveic punktu apsekošana, lai noskaidrotu reālo situāciju – vai punkti ir saglabājušies, cik, kur, vai tie ir turpmāk izmantojami un kā izmantojami.

Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu izvērtēšana, galvenokārt, tiek veikta izpētot esošo informāciju – tīkla veidošanas pārskatus, atskaites un citus dokumentus. Atbilstība Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 4. punkta precizitātes prasībām ar attiecīgiem darbu pārskatiem vai tehniskām atskaitēm pierādāma vietējā ģeodēziskā tīkla datiem, kas iegūti pēc 1992. gada. Ar agrāk veiktiem mērījumiem iegūto datu precizitāte ir zemāka par noteikumos prasīto. Kontrolmērījumi dabā varētu būt lietderīgi tikai atsevišķos gadījumos, kad pieejamā informācija nenodrošina pārliecinošu vērtējumu. Citos gadījumos precīzi mērījumi tiek veikti vietējā tīkla pilnveidošanas ietvaros. Pirmreizējo vietējā tīkla punktu apsekošanu un izvērtēšanu, kā to nosaka Noteikumi, ir jāveic līdz 2012. gada 13. decembrim (Noteikumu 64. punkts). Visi apsekošanas materiāli ir jāapkopo apsekošanas pārskatā, kuru tad izmantos tālākajām darbībām.

Pamatojoties uz apsekošanas un izvērtēšanas rezultātiem, pašvaldība pieņem lēmumu par turpmāko rīcību vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanā, t.i., nosakot teritoriju, kurā nepieciešams veikt vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanu, un nosakot teritoriju, kurā vietējais ģeodēziskais tīkls atbilst Noteikumu precizitātes prasībām un ir izmantojams mērniecības darbiem.

Kādi pienākumi būs jāveic par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgajai personai?

Par vietējo tīklu atbildīgajai personai būs jāspēj veikt šādi pienākumi:

uzkrāt un aktualizēt vietējā ģeodēziskā tīkla informāciju Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē (VTDB);
sagatavot vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju un vietējā tīkla pilnveidošanas pārskatu, bet, ja to dara sertificēta persona, kontrolēt sagatavotos dokumentus;
pārraudzīt vietējo ģeodēzisko tīklu, t.sk. saskaņot būvniecības un ielu un ceļu rekonstrukcijas darbus vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslā;
vadīt vietējā ģeodēziskā tīkla apzināšanu un izvērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi”;
novērtēt punktu pietiekamību, ja to dara sertificēta persona, tad kontrolēt sagatavotos dokumentus;
izsniegt informāciju un datus par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem teritorijas plānotājiem, mērniekiem un citām personām;
jārisina citi ar vietējo ģeodēzisko tīklu saistīti jautājumi.

Kas jādara, lai varētu piekļūt Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzei?

Piekļuvei Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzei (VTDB) ir jāsaņem lietotājvārds un parole. To var izdarīt, atsūtot rakstveida pieprasījumu uz e-pastu info@lgia.gov.lv, izmantojot veidlapas, kas pieejamas interneta vietnē. Piekļuves nodrošināšanai datubāzei lietotāja rekvizīti tiek nodoti pašvaldībai slēgtā aploksnē. LĢIA lietotāja rekvizītus aktivizē pēc tam, kad ir saņemta elektroniskā pasta informācija, ka LĢIA sūtītos rekvizītus pašvaldības noteiktais datubāzes lietotājs ir saņēmis. Interneta vietnē var iepazīties ar datubāzes lietošanas noteikumiem. Strādājot ar VTDB, neskaidrību gadījumā var griezties pie datubāzes administratora Natālijas Piļenokas (e-pasts: natalija.pilenoka@lgia.gov.lv, tālr.: 25691505) vai pie Brigitas Helfričas (e-pasts: brigita.helfrica@lgia.gov.lv, tālr.: 27875702).

Vai ir iespējams saņemt konsultācijas ar vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanu saistītos jautājumos?

Jā. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti ir gatavi sniegt metodiskos norādījumus un atbalstu pašvaldības noteiktajai par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgajai personai. Kontaktpersonas vietējā ģeodēziskā tīkla jautājumos ir šādas:

vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas un ģeodēzisko datu atjaunošanas jautājumos kontaktpersona ir Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš (e-pasts: ivars.liepins@lgia.gov.lv, tālr.: 26165678);
ģeodēziskās informācijas aprites jautājumos un jautājumos par Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi kontaktpersona ir Ģeodēzijas departamenta Ģeodēzisko datu kontroles nodaļas vadītāja Brigita Helfriča (e-pasts: brigita.helfrica@lgia.gov.lv, tālr.: 27875702).

Vai par Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes izmantošanu pašvaldībai būs jāmaksā?

Nē. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze (VTDB) ir bezmaksas, un pašvaldībām nav jāmaksā arī par metodiskajiem norādījumiem un konsultācijām, ko sniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti.

Vai vietējā ģeodēziskā punkta zīmes var iegādāties Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā?

Nē. Sienas un cietā seguma zīmes var iegādāties pie ģeodēzisko instrumentu izplatītājiem - specializētajos veikalos. Grunts zīmes ir jāpasūta uzņēmumos, kas nodarbojas ar līdzīgu iekārtu izgatavošanu. Punkta zīmju rasējumi doti Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi”. 4. pielikumā.

Vai vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir jāattēlo teritorijas plānojumos?

Jā. Visiem ģeodēziskajiem punktiem Aizsargjoslu likumā ir noteiktas aizsargjoslas, tāpēc tie ir jāattēlo gan teritorijas plānojumā, gan lokālplānojumā, gan detālplānojumā. Informācija par vietējā tīkla punktiem plānojumu izstrādātājiem ir jāsaņem pašvaldībā pie par vietējo ģeodēzisko tīklu atbildīgā darbinieka. Plānojumiem ir jāpievieno ģeodēzisko punktu saraksti. Ja plānojuma grafiskās daļas mērogs atļauj, punktus attēlo arī grafiski kartē vai plānā un iezīmē to aizsargjoslas. Par vietējo tīklu atbildīgajai personai jāseko līdzi vietējā ģeodēziskā tīkla punktu attēlošanai plānojumos. Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā nav vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, plānojumam ir jāpievieno pašvaldības izziņa par to.

Kā rīkoties, ja ir zināms, ka būvniecības rezultātā tiks iznīcināts vietējais ģeodēziskais punkts?

Pašvaldībai savos saistošajos noteikumos jānosaka, ka visi būvdarbi ir saskaņojami ar pašvaldības par vietējo tīklu atbildīgo darbinieku, kas informēs būvdarbu veicējus par nepieciešamību pārcelt vietējā tīkla punktu citā vietā un procedūru, kā tas ir veicams.

Kas sedz izmaksas, kas ir saistītas ar vietējā ģeodēziskā punkta pārcelšanu?

Izmaksas sedz persona, kura pasūtījusi vai veikusi darbus.

Kā nodrošināt vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzību?

Vietējā ģeodēziskā punkta aizsardzības nodrošināšanas priekšnosacījumi ir to attēlošana teritorijas plānojumā (tekstuālajā un/vai grafiskajā daļā), nekustamā īpašuma īpašnieku informēšana par nepieciešamību saglabāt vietējā tīkla punktus, atbildīgās personas tieša iesaiste būvniecības darbu saskaņošanā, informācijas par punktiem saņemšana no mērniekiem un atkārtota punktu apsekošana ne retāk kā reizi četros gados.

Kas var veikt vietējā tīkla apsekošanu, izvērtēšanu un pilnveidošanu?

Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 497 „Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” ir noteikts, kas var veikt apsekošanu, izvērtēšanu un pilnveidošanu.

Apsekošanas pārskatu var sastādīt pašvaldības institūciju darbinieki (sadarbībā ar par vietējo tīklu atbildīgo personu), ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam ģeodēzisko darbību veikšanai vai šajā jomā sertificētas personas. Ģeodēzisko punktu apsekošanai apvidū var tikt pieaicinātas arī citas personas, kas apsekošanu veic par vietējo tīklu atbildīgās personas vadībā.

Izvērtēšanu var veikt pašvaldības institūciju darbinieki, ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam ģeodēzisko darbību veikšanai vai šajā jomā sertificētas personas.

Pilnveidošanas apraksta dokumentācijas sagatavošanu, mērījumu veikšanu un pārskata sagatavošanu var veikt pašvaldības institūciju darbinieki (sadarbībā ar par vietējo tīklu atbildīgo personu), ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam ģeodēzisko darbību veikšanai vai šajā jomā sertificētas personas, darbības un dokumentus saskaņojot ar par vietējo tīklu atbildīgo darbinieku.