Ģeodēzija

Ģeodēzija ir ļoti sena zinātnes un prakses nozare. Tās pirmsākumi meklējami pirms mūsu ēras senās Ēģiptes valstīs. Kā zinātnes nozare tā bija un ir cieši saistīta ar astronomiju, fiziku, ģeofiziku, matemātiku un citām zinātnēm. Mūsdienās tā  nav iedomājama bez kosmiskajām un informātikas zinātnēm un tehnoloģijām.

Ģeodēzija ir pamats visai mūsdienu dzīvei, sākot ar sakaru, pozicionēšanas un navigācijas sistēmām, ko ikdienā, pat neapzinoties, izmantojam viedierīcēs, līdz visa veida cilvēka dzīvē nepieciešamo infrastruktūru izveidei (dzīvojamo, kultūras, sporta, atpūtas u.c.), ne vien valstiskajā, bet arī globālajā līmenī. Visa tā pamatā tiešā vai netiešā veidā ir ģeodēzija.

Planēta Zeme mainās. Zemes garozā un tās  augšējā mantijā nepārtraukti notiek horizontālas un vertikālas kustības. Zemes garozas kustību rezultātā pārvietojas litosfēras plātnes, radot kalnus un ielejas. Litosfēras plātnes nav viendabīgas, tās rada reģionālas horizontālas un vertikālas kustības. Latvijā, līdzīgi Skandināvijai un Baltijai, novērojama Zemes garozas izostatiskā kustība ar lielākām izmaiņām vertikālajā virzienā.

Zemes iekšējo un ārējo (galvenokārt Saules un Mēness) spēku iedarbības rezultātā nepārtraukti notiek dažādas Zemes virsmas deformācijas un kustības, kas ietekmē tautsaimniecību, un to izpētei ir liela praktiska nozīme.

Mūsdienās ģeodēzija pēta planētas Zeme formu un izmērus, tās gravitācijas un magnētisko lauku, veicot mērījumus uz Zemes virsmas un no Kosmosa. Bez ģeodēzijas nav iedomājama Zemes virsmas attēlošana plānu, karšu un dažādu modeļu veidā. Ģeodēziskos mērījumus izmanto datu ieguvē, risinot dažādus uzdevumus.

Ģeodēziskie mērījumi ietver globālās pozicionēšanas, tahimetriskos, gravimetriskos, nivelēšanas un ģeomagnētiskos mērījumus. Mūsdienās mērījumi tiek reducēti vienotā Valsts, Eiropas un Pasaules līmeņa atskaites sistēmā. Šim nolūkam nepieciešami ģeodēziskie tīkli, ko veido vienotā definētā sistēmā uz Zemes virsmas esošu ģeodēzisko punktu kopums ar viena vai vairāku veidu ģeodēziskajiem raksturlielumiem, kas noteikti savstarpēju mērījumu rezultātā.

2006. gada 1. janvārī valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" (LĢIA) Ģeodēzijas departaments pārņēma valsts ģeodēzijas funkcijas no Valsts zemes dienesta. 2010. gada 5. maijā, pēc LĢIA struktūras optimizācijas, izveidoja Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamentu, kura sastāvā bija Ģeodēzijas nodaļa, bet kopš 2018. gada 29. septembra LĢIA sastāvā atkal izveidots Ģeodēzijas departaments.

Ģeodēzijas galvenās funkcijas: 

• nodrošināt ģeodēziskās darbības ģeotelpiskās informācijas iegūšanā, sagatavošanā, apstrādē un uzturēšanā. Ģeodēziskā darbība ietver ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;
• izveidot nacionālas nozīmes globālās pozicionēšanas pastāvīgās bāzes stacijas un nodrošināt to ekspluatāciju;
• definēt, realizēt un pārvaldīt Latvijas nacionālo ģeodēzisko atskaites sistēmu (Latvijas Atskaites sistēmu), kas ietver koordinātu, normālo augstumu un gravimetrisko atskaites sistēmu;
• nodrošināt Latvijas nacionālās ģeodēziskās atskaites sistēmas savstarpējo sasaisti ar starptautiskajām atskaites sistēmām;
• nodrošināt ģeomagnētisko informāciju nozares un militārajām vajadzībām;
• pārvaldīt UNESCO Pasaules mantojuma Strūves ģeodēzisko loku Latvijā;
• pārraudzīt Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmu, t.sk. uzkrāt un aktualizēt datus Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē (VĢTDB);
• uzmērīt valsts robežu – noteikt valsts robežlīniju un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas;
• nodrošināt metodisko atbalstu vietējā ģeodēziskā tīkla jautājumos;
• nodrošināt valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzību saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto;
• nodrošināt sadarbību un dalību projektu realizācijā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijām, Eiropas savienības institūcijām un starptautiski kompetentajām organizācijām;
• darboties pirmā kopējās globālās ģeodēzijas attīstības plāna realizācijas aktivitātēs un sabiedrības informēšanā par Globālās ģeodēzijas apgādes apriti.

Ģeodēzijas galvenie uzdevumi: 

• definēt ģeodēziskās atskaites sistēmas, noteikt to parametrus un izveidot ģeodēziskos tīklus, kas ir sistēmas realizācija valsts teritorijā;
• nodrošināt LKS-2020 kā divu tīklu principu ar statiskajām un dinamiskajām koordinātām;
• uzturēt Latvijas koordinātu atskaites sistēmu definējošās piecas LATREF bāzes stacijas;
• uzturēt un pilnveidot LatPos, uzkrāt, apstrādāt, sistematizēt un analizēt LatPos bāzes staciju iegūto informāciju;
• modernizēt Latvijas Atskaites sistēmu, izveidojot  Dižtīklu, un to atbilstoši uzturēt;
• izveidot, realizēt un uzturēt Latvijas gravimetrisko atskaites sistēmu LAG-2019, veicot relatīvos gravimetriskos mērījumus un nodrošināt absolūto gravimetrisko mērījumu kampaņas;
• izstrādāt un uzturēt aktuālu kvaziģeoīda modeli un Zemes garozas vertikālās kustības modeli;
• uzturēt aktuālo valsts ģeodēzisko tīklu, kas ietver valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, novērtēšanu un pilnveidošanu, tai skaitā ģeodēzisko punktu ierīkošanu un ģeodēziskos mērījumus, un nodrošināt valsts ģeodēziskā tīkla punktu informācijas apriti;
• veikt magnētiskās deklinācijas mērījumus Latvijas teritorijā kartogrāfijas vajadzībām;
• uzturēt un nodrošināt Variometra stacijas darbību;
• uzkrāt un aktualizēt valsts ģeodēziskā tīkla informāciju Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē (VĢTDB);
• nodrošināt aizsargjoslas ievērošanu ap valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, izsniegt tehniskos noteikumus būvprojektu un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādei, saskaņot tos un sagatavot Aģentūras atzinumu būvju nodošanai ekspluatācijā un teritorijas plānošanas dokumentiem;
• pārvaldīt UNESCO Pasaules mantojuma Strūves ģeodēzisko loku Latvijā un darboties Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomē;
• sniegt metodisko atbalstu vietējām pašvaldībām vietējā ģeodēziskā tīkla jautājumos;
• uzmērīt valsts robežu;
• darboties Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijas (NKG) prezidijā un darba grupās:
  •  
  • Ģeodinamika un Zemes novērojumi (Geodynamics and Earth Observation);
  • Atskaites tīkli (Reference Frames);
  • GNSS pozicionēšana (GNSS Positioning);
  • Augstumi un Ģeoīds (Height and Geoid);
• piedalīties un darboties starptautiskajās ģeodēziskajās organizācijās:
  • Starptautiskajā ģeodēzijas asociācijā (International Association of Geodesy);
  • Starptautiskajā ģeomagnētisma un aeronomijas asociācijā (International Association of Geomagnetism and Aeronomy);
• piedalīties ANO Globālā ģeodēzijas ekselences centra UN-GGCE  (United Nations Global Geodetic Centre of Excellence) aktivitātēs, kas darbojas kopš 2023. gada 29. marta, Bonnā, Vācijā;
• līdzdarboties starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma Strūves ģeodēziskā loka koordinācijas komitejā.​​​​​​​