Vietvārdu vārdnīcas un katalogi
Latvijas ezeri: Līvānu novads. Preiļu novads. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca. Rīga: LĢIA Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorija, 2023.
Vārdnīcā apkopoti Līvānu un Preiļu novada ezeru un mākslīgo ūdenstilpju nosaukumi. Šķirkļu veidošanā izmantota Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Vietvārdu datubāzē uzkrātā informācija un dati no LĢIA topogrāfiskajām kartēm.
Vārdnīca informē par pašlaik LĢIA kartēs lietotajiem ūdenstilpju nosaukumiem, citiem nosaukumu variantiem, kā arī sniedz ieskatu ezeru nosaukumu lietojumā dažādos vēstures posmos. Galvenā uzmanība pievērsta ezeru nosaukumiem, taču iespēju robežās apkopota informācija arī par dažāda veida ūdenskrātuvēm un dīķiem. Šķirkļos sniegts īss ģeogrāfiskais apraksts (atrašanās vieta, platība, salas, ietekošās un iztekošās upes), bet alfabētiskajā rādītājā – arī ezeru koordinātas.
Vārdnīca turpina 2021. gadā aizsākto izdevumu sēriju “Latvijas ezeri”.
Pieejama digitāli šeit.
Latvijas ezeri Civillikuma pielikumos. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca. Rīga: LĢIA Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorija, 2022.
Vārdnīcā ietverti Civillikuma pielikumos minēto 417 ezeru un mākslīgo ūdenskrātuvju nosaukumi. Šķirkļi veidoti, izmantojot LĢIA Vietvārdu datubāzes informāciju, kā arī datus no LĢIA topogrāfiskajām kartēm.
2021. gada 11. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem tika precizēti un atjaunoti I un II pielikuma – “Publisko ezeru un upju saraksts” un “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij” – dati par ezeriem un to nosaukumiem. Lai gan likums nosaka tikai ezeru juridisko statusu, tomēr svarīgi ir arī ezeru nosaukumi, jo to pieraksta veids oficiālos dokumentos ietekmē nosaukumu lietojumu arī citviet. Daudzi ezeru vārdi iepriekšējos sarakstos bija neprecīzā vai pat kļūdainā pieraksta formā, vai arī kā citādi neatbilda pašreizējiem vietvārdu rakstības un lietošanas normatīviem. Civillikuma pielikumu 1992.–1998. gada redakcijā, kas izdota drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, ezeru nosaukumi faktiski bez izmaiņām bija pārņemti no 1937. gada Civillikuma, pat ar novecojušas ortogrāfijas elementiem, nemaz nerunājot par daudziem līdz nepazīšanai sagrozītiem nosaukumiem. 1998. gadā ezeru nosaukumi Civillikuma pielikumos tika pārskatīti un tābrīža iespēju robežās laboti, papildināti ar variantiem, tomēr daudzi ezeru vārdi joprojām palika neprecizēti. Labojot ezeru nosaukumus Civillikuma pielikumu jaunajā redakcijā, tika ņemta vērā milzīga līdzšinējo iestrāžu bagāža – kopš 20. gs. 80.–90. gadiem ģeogrāfu vāktie, analizētie, precizētie un atjaunotās Latvijas kartogrāfijā jau lietotie nosaukumi, kā arī valodnieku apjomīgie vietvārdu vākumi un pētījumi, kas rezultējās Valsts valodas centra atzinumos.
Vārdnīcā galvenā uzmanība pievērsta ezeru nosaukumiem. Tās mērķis ir ne tikai informēt par izmaiņām Civillikuma pielikumu jaunajā redakcijā, bet, sniedzot ieskatu ezeru nosaukumu lietojumā dažādos vēstures posmos, parādīt labojumu pamatotību.
Pieejama digitāli šeit.
Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums. Rīga: LĢIA, 2007.
Latvijas ciemu nosaukumu vārdnīca, kurā iekļauti 8879 Latvijas apdzīvoto vietu 14 012 nosaukumi. Tie sakārtoti pēc 15.10.2006. administratīvā iedalījuma un papildināti ar īsiem filoloģiska un ģeogrāfiska rakstura komentāriem. Pievienots alfabētisks nosaukumu saraksts, kā arī ziņas par aptuvenu iedzīvotāju skaitu ciemos. Saskaņā ar Valsts adrešu reģistra datiem (2006. g.) norādīti oficiālie nosaukumi tām apdzīvotajām vietām, kurām ir oficiāli piešķirts ciema statuss.
Grāmatā iekļautas pēc iespējas visas lauku apdzīvotās vietas, kas sastāv no vismaz trim mājām, kam ir apvienojošs nosaukums un ko vietējās pašvaldības un/vai iedzīvotāji atzīst par ciemiem.
Publikācijas pamatā ir ciemu nosaukumu dati no Latvijas Republikas Satelītkartes M 1:50 000. Darbā izmantota arī Vietvārdu datubāze un daudzi rakstītie un kartogrāfiskie ģeogrāfisko nosaukumu avoti. Informācija iegūta un precizēta, aptaujājot Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu speciālistus, pašvaldību darbiniekus, vietējos iedzīvotājus.
Pētījumam ir rekomendējošs, informatīvs un kultūrvēsturisks raksturs. Izdevums iecerēts kā informācijas avots plašam lietotāju lokam un rokasgrāmata tiem, kas strādā ar Latvijas vietu vārdiem. Grāmata būs noderīga, piešķirot, precizējot vai mainot ciemu, pagastu, novadu oficiālos nosaukumus. Izmantojama arī reģionālajā plānošanā, kartogrāfijā, komunikācijā.
Pieejama digitāli šeit.
Latvijas Republikas ģeogrāfiskie nosaukumi kartēm mērogā 1:1 000 000. / Concise Gazetteer of the Republic of Latvia Scale 1:1 000 000. Rīga: VZD, 2004; elektroniskais izdevums atjaunots 2008. – 2009. gadā.
Tas ir vietvārdu katalogs ar paralēliem tekstiem latviešu un angļu valodā un kartogrāfiskajiem pielikumiem. Veidots saskaņā ar ANO rekomendācijām.
Katalogā iekļauti Latvijas nozīmīgāko ģeogrāfisko objektu - visu pilsētu, nozīmīgāko ciemu, galveno Baltijas jūras un tās piekrastes objektu, lielāko ezeru, garāko upju, augstieņu un to augstāko kalnu - nosaukumi, norādītas to ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī atrašanās vieta atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
Vietvārdi ir saskaņoti ar atbilstošajiem oficiālajiem avotiem un LR Tieslietu ministrijas Valsts valodas centru.
Apdzīvoto vietu nosaukumi sniegti saskaņā ar Adrešu reģistra datiem, papildinot ar informāciju no Vietvārdu datubāzes. Iedzīvotāju skaits pilsētās norādīts pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits ciemos - pēc enciklopēdijas “Latvijas pagasti”.
Vārdnīcas 1. pielikumā ir LR administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību saraksts (saskaņā ar klasifikatora ATVK 2008. g. 1. decembra versiju).
Kartogrāfiskie pielikumi (administratīvo rajonu un republikas pilsētu shēma, Latvijas vispārģeogrāfiskā karte un administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības karte) sagatavoti Kartogrāfijas pārvaldē, izmantojot Latvijas Republikas digitālās kartes.
Liepas pagasts. Vietas un vārdi. Rīga: LĢIA un Liepas pagasta padome, 2009.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras laidusi klajā grāmatu — novadpētniecisku un toponīmisku pētījumu par Cēsu rajona Liepas pagastu. Tā tapusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas un Liepas pagasta padomes sadarbībā.
Grāmatā raksturoti dabas un kultūrvēsturiskie objekti, apdzīvotās vietas, apkopoti visi zināmie to nosaukumi. Lai saglabātu pagasta vietvārdu bagātību, grāmatā iekļauti arī jau izzudušu objektu (bijušo viensētu, krogu u.c.) nosaukumi. Sniegts ieskats pagasta vēsturē, kultūrā un saimniecībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar krāsainiem un melnbaltiem attēliem (mūsdienu un vēsturiskām fotogrāfijām, zīmējumiem, karšu fragmentiem u.c.). Tajā ievietotas gandrīz visu Liepas pagasta viensētu un citu dzīvojamo māju fotogrāfijas.
Grāmatas apjoms - 308 lpp. Pielikumā ir krāsaina Liepas pagasta karte M 1:25 000 un Liepas ciema plāns M 1:10 000.
Darbs var būt noderīgs Liepas un apkārtējo pagastu ļaudīm, novadpētniekiem, skolēniem, studentiem un visiem, kurus interesē Liepas pagasta daba, cilvēki, vēsture un vietvārdi.
Grāmatas tekstu autores: Valda Ermane, Sarmīte Pliuna, Benita Sausiņa, Otīlija Kovaļevska
Grāmatas sakārtotāja un redaktore Otīlija Kovaļevska
Literārā redaktore un korektore Baiba Ivulāne
Kartogrāfe Baiba Gitendorfa
Maketētāja Marika Marcinkus
Marikas Marcinkus mākslinieciskais noformējums
Grāmatā izmantotas Benitas Sausiņas, Aivara Viļņa, Aijas Struņķes, Raimonda Renča, Valdas Ermanes, Vitas Strautnieces, Jutas Audzeres, Romualda Beļavska, Induļa Krauzes, Valda Brauna, Ivara Valdmaņa u. c. fotogrāfijas. Izmantoti attēli no Liepas bibliotēkas arhīva, Sociālā dienesta un LKLS biedrības Liepas nodaļas arhīva, pagasta ļaužu personīgajiem arhīviem, kā arī Valsts zemes dienestā 2005. gadā sagatavotā ortofotokarte.
Iespiests Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras tipogrāfijā „Latvijas karte“.
ISBN 9984-28-235-X
© Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2009
© Liepas pagasta padome, 2009
Ruta Avotiņa. Staburaga pagasts. Vietvārdi, ģeogrāfija, kultūras mantojums. Rīga: LĢIA, 2007.
Grāmata „Staburaga pagasts. Vietvārdi. Ģeogrāfija. Kultūras mantojums“ ir ģeogrāfiski toponīmisks pētījums par Aizkraukles rajona Staburaga pagasta dabu, saimniecību, iedzīvotājiem, apdzīvotām vietām, vēsturi un kultūras pieminekļiem.
Staburaga pagasts pastāv tikai kopš 1945. gada un teritoriāli ir senā Sēlpils pagasta R daļa, tādēļ šo darbu var uzskatīt par 2003. gadā publicētā pētījuma „Sēlpils pagasts. Daba. Iedzīvotāji. Apdzīvotās vietas. Vēsture“ (atkārtoti publicēts 2005. gadā) turpinājumu.
Grāmata bagātīgi ilustrēta ar mūsdienu un vēsturiskām fotogrāfijām. Tās veidošanā izmantoti Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra arhīva fondu materiāli, LĢIA Toponīmikas laboratorijas Latvijas Vietvārdu datu bāze, Staburaga pagasta padomes un Vīgantes pamatskolas nepublicētie materiāli, komponista Pētera Barisona dienasgrāmata.
Grāmata būs noderīga kartogrāfiem, preses darbiniekiem, zemes ierīkotājiem, kā arī novadpētniekiem, tūristiem un visiem, kurus interesē novada daba, vēsture, kultūra, vietvārdi.
Pielikumā Staburaga pagasta karte M 1:25 000 un 2 kartoshēmas.
Grāmata sagatavota un izdota ar Staburaga pagasta padomes atbalstu.
ISBN 9984-28-416-6 © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007.
GRĀMATAS SATURS
Ievads.
Darba saturs un uzbūve.
Saīsinājumi un apzīmējumi.
Staburaga pagasta izveidošanās, nosaukums, ģeogrāfiskais novietojums.
Dabas apstākļi.
Dabas objekti. Nosaukumu vārdnīca.
Ieskats vēsturē. Saimniecība.
Kultūras un sabiedriskā dzīve.
Iedzīvotāji.
Dzīves vietas.
Mājvārdu un ciemu vārdu veidošana, lietošana un saglabāšana.
Apdzīvotās vietas, saimnieciskie, izglītības un kultūras objekti. Nosaukumu vārdnīca.
Kultūras mantojums. Apraksts un nosaukumu vārdnīca.
Staburaga pagasta nākotnes redzējums.
Nozīmīgākie notikumi Staburaga pagasta vēsturē.
Izmantotie avoti un to saīsinājumi.
Teicēji.
Staburaga pagasta (ciema) vadītāji 1945. – 2007. g.
Pielikumi:
1. pielikums. Jāzepa Rudzīša komentāri par Staburagu literatūrā un folklorā;
2. pielikums. S. Lejniece. Atmiņas par Staburagu;
3. pielikums. Daugava pirms Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšanas;
4. pielikums. Daugava pēc Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšanas;
5. pielikums. Robežkrogs un Skudras;
6. pielikums. Staburaga stacijas apkārtne;
7. pielikums. Staburaga pagasta karte mērogā 1:25 000.
Ruta Avotiņa. Sēlpils pagasts. Novadpētnieciska vietvārdu vārdnīca. Daba, iedzīvotāji, apdzīvotās vietas. Rīga: VZD, 2003; papildināts un precizēts izdevums 2005.
Novadpētniecisks un toponīmisks pētījums par Jēkabpils rajona Sēlpils pagastu, kurā raksturoti ģeogrāfiskie (dabas objekti, apdzīvotās vietas u.c.) un kultūrvēsturiskie (pilskalni, apmetnes, senkapi, kapsētas) objekti. Katrai reālijai uzskaitīti visi zināmie nosaukumi, no tiem izraudzīts viens pamatnosaukums, kurš ieteicams turpmākai lietošanai. Lai saglabātu pagasta vietvārdu kopumu, sniegtas ziņas arī par bijušajiem, bet vairs neesošajiem ģeogrāfiskajiem un kultūrvēsturiskajiem objektiem un to nosaukumiem. Vārdnīcā atrodams Sēlpils pagasta dabas apstākļu raksturojums, informācija par iedzīvotājiem un apdzīvotajām vietām, kā arī pagasta vēsturisks raksturojums.
Vārdnīcas otrā izdevuma pielikumā ir Sēlpils pagasta hronika, karte M 1:25 000 un 10 kartoshēmas.
Darbs varētu būt noderīgs ne vien katram Sēlpils pagasta iedzīvotājam, bet arī preses darbiniekiem, kartogrāfiem, zemes ierīkotajiem, novadpētniekiem, tūristiem - visiem, kuru interešu loks saistīts ar Sēlpils dabu, ļaudīm, vēsturi.
Grāmata sagatavota un izdota ar Sēlpils pagasta padomes un Daugavas fonda atbalstu.
Zaubes pagasts. Vietas un vārdi. Rīga: VZD un Zaubes pagasta padome, 2005.
Novadpētniecisks un toponīmisks pētījums par Cēsu rajona Zaubes pagastu. Tajā raksturoti dabas un kultūrvēsturiskie objekti, apdzīvotās vietas (ciemi un viensētas), apkopoti visi zināmie to nosaukumi. Izmantoti Latvijas Vietvārdu datubāzes dati, literatūras un karšu avoti, lauka apsekojumu, skolas arhīva, Zaubes pagasta padomes un vietējo novadpētnieku materiāli, vietējo iedzīvotāju atmiņu pieraksti. Lai saglabātu pagasta vietvārdu bagātību, grāmatā iekļauti arī jau izzudušu objektu (bijušo viensētu, krogu, dzirnavu ezeru u.c.) nosaukumi. Sniegts ieskats pagasta vēsturē un ļaužu dzīvē dažādos laikos.
Grāmata bagātīgi ilustrēta ar vēsturiskām un mūsdienu fotogrāfijām. Tajā ievietotas gandrīz visu Zaubes pagasta viensētu un citu dzīvojamo māju fotogrāfijas. Pielikumā ir divas kartoshēmas, kā arī Zaubes pagasta karte M 1:25 000.
Izdevums būs noderīgs Zaubes un apkārtējo pagastu ļaudīm, kā arī novadpētniekiem, skolēniem, studentiem un visiem, kam interesē Zaubes pagasta daba, cilvēki, vēsture un vietvārdi.
Grāmata sagatavota sadarbībā ar Zaubes pagasta padomi.
Latvijas vietvārdu katalogs Kopējo operāciju kartes (JOG) 1. izdevumam mērogā 1:250 000. / Gazetteer of Latvia for the Joint Operation Graphic (JOG) 1st Edition at Scale 1:250 000. Rīga: LĢIA, 2007. (militārām vajadzībām)
Katalogs sagatavots v/a „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijā, kā galvenos avotus izmantojot Kopējo operāciju kartes (JOG) 1. izdevumu mērogā 1:250 000 un Latvijas Vietvārdu datubāzi. Katalogā iekļautā informācija ir saskaņota ar pieejamajiem oficiālajiem avotiem.
Katalogs veidots saskaņā ar NATO standartu (STANAG) Nr. 2213 „Ģeogrāfisko nosaukumu katalogi” (4. izdevumu).
Katalogs aptver visu Latvijas Republikas teritoriju, kā arī Latvijas atbildībā esošajās JOG kartes lapās attēlotās kaimiņvalstu (Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas) teritoriju daļas.
Ievadā sniegts kartē attēlotās teritorijas raksturojums, kataloga veidošanā izmantoto avotu saraksts, oficiālo valodu raksturojums, katalogā lietotās transliterācijas sistēmas, ģeogrāfisko terminu (nomenklatūras vārdu) vārdnīca, administratīvi teritoriālā iedalījuma 1. pakāpes vienību saraksts u. c. informācija.
Ģeogrāfisko nosaukumu sarakstā iekļauti visi JOG kartes 1. izdevumā rādītie ģeogrāfiskie nosaukumi (norādot kļūdas un pievienojot nozīmīgākos nosaukumu variantus), norādīts atbilstošā ģeogrāfiskā objekta veids un atrašanās vieta.
Latvijas vietvārdu katalogs kartēm mērogā 1:1 000 000. / Gazetteer of Latvia for Maps at Scale 1:1 000 000. Rīga: VZD, 2005. (militārām vajadzībām)
Katalogs sagatavots LR Valsts zemes dienesta Kartogrāfijas pārvaldes Toponīmikas laboratorijā, kā galvenos avotus izmantojot Latvijas Vietvārdu datubāzi un Kartogrāfijas pārvaldē sastādītās kartes. Tajā iekļautā informācija ir saskaņota ar atbilstošajiem oficiālajiem avotiem.
Katalogs, ciktāl tas bija iespējams, veidots saskaņā ar NATO standartu (STANAG) Nr. 2213 "Ģeogrāfisko nosaukumu katalogi" (4. izdevums).
Katalogs ietver tikai Latvijas Republikas teritoriju.
Tajā iekļauti Latvijas nozīmīgāko ģeogrāfisko objektu nosaukumi - visu pilsētu, lielāko vai citādi nozīmīgāko ciemu, galveno Baltijas jūras un tās piekrastes objektu, lielāko ezeru un purvu, garāko upju, augstieņu un to augstāko kalnu nosaukumi. Ģeogrāfisko nosaukumu katalogs sastāv no ievada tekstiem, shematiskas pārskata kartes, ģeogrāfisko nosaukumu saraksta un diviem kartogrāfiskiem pielikumiem mērogā 1:1 000 000. Publikācijā iekļauts Latvijas Republikas administratīvā iedalījuma augstākā līmeņa vienību saraksts atbilstoši stāvoklim 01.12.2005.