Stājies spēkā Daudzpusējais saprašanās memorands par Globālās ģeodēzijas apgādes aprites stiprināšanu

2025. gada 10. martā stājies spēkā ANO Globālās ģeodēzijas ekselences centra jeb UN-GGCE (United Nation Global Geodesy Excellent Center) “Daudzpusējais saprašanās memorands par Globālās ģeodēzijas apgādes aprites stiprināšanu” (turpmāk – Daudzpusējais Memorands) (skat. tiešsaistē). Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem un kompetencei pievienojusies Daudzpusējam Memorandam. Turklāt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Daudzpusējā Memoranda pavadošā Pirmā kopējā globālās ģeodēzijas attīstības plāna (skat. tiešsaistē: 1 st Joint Development Plan for Global Geodesy) galvenā ieviesēja Latvijā.

Globālā ģeodēzijas apgādes aprite ietver mērījumus, datus, analīzi un ģeodēziskos produktus. Tos saņem lietotājs, kas izmanto pozīciju, navigāciju un laiku (Position, Navigation and time (PNT)). Mūsdienas nav iedomājamas bez pozīcijas, navigācijas un laika, uz kā balstās mobilās aplikācijas ar laika un navigācijas funkciju, finanšu transakcijas, laika ieguve viedierīcēs, bezpilota kustība uz Zemes, gaisā, jūrā u.c., visu to nodrošina  Globālās ģeodēzijas apgādes aprite.

Daudzpusējā Memoranda izveides un izpratnes par ģeodēzijas fundamentālo un neaizstājamo nozīmi mūsdienu sabiedrības ikdienā sākums ir ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2011. gada 27. jūlijā rezolūcija Nr. 2011/24, kā rezultātā izveidota Globālās ģeotelpiskās informācijas pārvaldības ekspertu komiteja jeb GGIM (Committee of Experts on Global Geospatial Information Management) (skat. tiešsaistē). Tajā Izveidota arī GGIM Eiropas reģionālā nodaļa (UN-GGIM: Europe) un vairākas darba grupas, kas aptver visu ģeotelpiskās informācijas jomu  (skat. tiešsaistē: https://un-ggim-europe.org/working-groups)

GGIM darbība vainagojās ar ANO Ģenerālā Asamblejas 2015. gada 26. februāra rezolūciju Nr. 69/266, kas ilgtspējīgas (noturīgas) attīstības nodrošināšanai atzīst Globālais ģeodēziskās atskaites tīkla (Global Geodetic Reference Frame) (skat. tiešsaistē) nepieciešamību. Globālais ģeodēziskais tīkls atkarīgs no visām valstīm, līdz ar to ir svarīga  starptautiskās sadarbības stiprināšana.

Nākamais globālās ģeodēzijas nozīmes izpratnes attīstības solis sperts 2022. gada novembrī, kad ANO un Vācijas valdība paraksta vienošanos par ANO UN-GGCE izveidi, kas uzsāk darbu 2023. gada 29. martā Bonnā, Vācijā.

UN-GGCE vadībā izstrādāts slēptā riska ziņojums «Kā globālās ģeodēzijas apgādes aprites trūkumi varētu katastrofāli ietekmēt kritisko infrastruktūru un valstu ekonomiku» (How weaknesses in the global geodesy supply chain could have catastrophic impacts on critical infrastructure and national economies), skat. tiešsaistē - "Hidden risk" - ar izskaidrojošu video).

2024. gada laikā UN-GGCE organizē vairākas tikšanās ar vadošajiem Pasaules ekspertiem un reģionālas klausīšanās tūres, lai noskaidrotu esošo situāciju, problēmas, riskus, nākotnes attīstības iespējas u.t.t., kas nākotnē varētu ietekmēt Globālo Ģeodēzijas Apgādes apriti. Rezultātā top Pirmais kopējais globālās ģeodēzijas attīstības plāns.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2025. gadā uzsāks Pirmā kopējā globālās ģeodēzijas attīstības plāna īstenošanu:

• apzinās, kādos Globālās ģeodēzijas apgādes aprites posmos tieši iesaistītas Latvijas institūcijas un kāds ir to finansējuma modelis;
• noskaidros, kādas kritiskās infrastruktūras iestādes tieši ietekmēs Globālās ģeodēzijas apgādes aprites degradācija;
• sagatavos piemēru problēmām, kas radīsies Globālās ģeodēzijas apgādes aprites degradācijas gadījumā.